Vai tas tiesa? Mīti un fakti par EPSO rīkotajām atlases procedūrām
Daudzos sociālo mediju kontos tiek publicētas neoficiālas ziņas par jaunumiem saistībā ar EPSO rīkotajām atlases procedūrām. Dažas no tām, iespējams, ir patiesas, bet citas var arī nebūt. Ir svarīgi nošķirt mītus no faktiem. Šīs lapas mērķis ir palīdzēt potenciālajiem kandidātiem atšķirt faktus no mītiem un kliedēt viņu šaubas.
Man ir plašas zināšanas profesijā un liela darba pieredze, taču, lai kļūtu par pastāvīgā darbā pieņemtu ES ierēdni, man ir konkursā jāsacenšas ar daudziem tūkstošiem citu kandidātu.
Tik tiešām ir tā, ka dažos konkursos, piemēram, plaša profila speciālistiem domātajā AD5 pakāpes administratoru konkursā (angliski to sauc AD5 Generalists), bet arī dažos specializētu jomu konkursos, piemēram, ekonomistiem, juristiem un finansistiem domātajos, parasti piedalās desmitiem tūkstošu ES pilsoņu no visām 27 ES dalībvalstīm. Šaurāku nozaru konkursos prasītās darba pieredzes ilguma dēļ parasti pieteikuma iesniedzēju ir mazāk, tomēr viņu skaits vienalga sniedzas tūkstošos. Tomēr potenciālajiem kandidātiem šā iemesla dēļ nevajadzētu zaudēt drosmi. Labus rezultātus nevar gūt bez iepriekšējas sagatavošanās, un mūsu tīmekļvietnē atradīsiet svarīgus resursus, ar kuru palīdzību varēsiet to izdarīt. Dažas noderīgas saites:
• Vispārīgās un konkrētās atbilstības prasības
• Atlases procedūra
• EPSO pārbaudījumi
• EPSO nolīgtā jaunā testu nodrošinātāja IT prasības un citas tehniskās prasības attiecībā uz tiešsaistes pārbaudījumiem
• Norādījumi par EPSO pārbaudījumiem
• EPSO darbinieku ieteikumi
• Bieži uzdotie jautājumi
Kandidātiem, kuri jau strādā ES iestādēs, ir labākas izredzes izturēt atlasi.
ES Civildienesta noteikumos ir skaidri noteikts tiesiskais regulējums mūsu atlases procedūru rīkošanai. Atlases procedūrās var piedalīties visi ES pilsoņi, un netiek šķirots, vai viņi ir iekšēji (proti, ES civildienestā jau strādājoši) vai ārēji kandidāti, jo jebkādas priekšrocības iekšējiem kandidātiem būtu nepārprotams vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums. Turklāt EPSO pārbaudījumi ir anonīmi.
Visi kandidāti kārto vienus un tos pašus pārbaudījumus, un visiem piemēro vienādas atbilstības prasības pielaišanai atlases procedūrai. Kaut arī viena un tā paša konkursa kandidāti nesaņem vienādus jautājumus, testu grūtības līmenis ir identisks, līdz ar to attieksme ir vienāda pret visiem. Daudzizvēļu pārbaudījumu derīgumu un uzticamību apliecina, piemēram, ES Tiesas judikatūra. Turklāt Tiesa arī apstiprināja, ka šie pārbaudījumi atbilst taisnīguma un vienlīdzīgas attieksmes principiem.
Uzziniet vairāk par EPSO vienlīdzīgas attieksmes politiku.
EPSO izmanto tiešsaistē kārtojamus loģiskās analīzes pārbaudījumus (teksta loģiskās analīzes, matemātisko iemaņu un abstraktās domāšanas testus), lai samazinātu kandidātu skaitu.
EPSO izmantoto loģiskās analīzes prasmju pārbaudījumu (tie ietver teksta loģiskās analīzes, matemātisko iemaņu un abstraktās domāšanas testus) galvenais mērķis ir novērtēt svarīgākās visu nākamo ES ierēdņu loģiskās analīzes spējas, nevis samazināt kandidātu skaitu. Šo testu pamatā ir vispāratzīti pētījumi, un tie labāk prognozē nākotnē gaidāmo sniegumu darbā (salīdzinājumā ar testiem, kuros pārbauda tikai zināšanas). Tomēr ar tiešsaistes testu palīdzību EPSO var efektīvā veidā pārbaudīt ievērojamu skaitu kandidātu, viņiem nodrošinot elastību, kas atbilst mūsdienu digitalizētās pasaules tendencēm. Turklāt procedūra kopumā ir “zaļāka” un lielākajai daļai kandidātu pieejamāka, lai kur arī viņi atrastos.
Es ieguvu maz punktu teksta loģiskās analīzes testā, lai arī to kārtoju savā dzimtajā valodā.
Teksta loģiskās analīzes testā nepārbauda valodas zināšanas, līdz ar to mazs punktu skaits nenozīmē vājas attiecīgās valodas zināšanas. Šajā testā pārbauda spēju analizēt tekstu. Loģiskās analīzes testi ir ļoti svarīga novērtēšanas daļa, jo ES ierēdņiem ikdienas darbā ir jāspēj analizēt un saprast sarežģītu informāciju. Lēmumu par daudzizvēļu testu jautājumu grūtības līmeni pieņem katra konkursa atlases komiteja, līdz ar to dažādos konkursos šis līmenis var atšķirties. Tāpēc nevajag salīdzināt dažādās atlases procedūrās iegūto punktu skaitu.
Dažās valodās testu jautājumu tulkojuma kvalitāte ir labāka nekā citās.
Visus pārbaudījumu jautājumus tulko profesionāli ES iestāžu tulkotāji, un pirms nodošanas lietošanai tulkojuma kvalitāte tiek rūpīgi pārbaudīta. Regulāri tiek veikta daudzizvēļu testu elementu kvalitātes kontrole (katrā valodā atsevišķi un katram jautājumam atsevišķi), lai apzinātu iespējamās problēmas un tās novērstu. Testu jautājumus, par kuriem sūdzējušies kandidāti, pārskata atlases komiteja. Ja tiek konstatēta kvalitātes problēma, tos anulē visiem kandidātiem, kam tie uzdoti testā, un izņem no nākamajiem kandidātiem uzdodamo jautājumu krājuma. Tomēr to testu jautājumu skaits, kurus šādi nācies anulēt, līdz šim ir bijis ļoti mazs un robežās no mazāk nekā 0,09 % līdz 0,33 % no EPSO datubāzē iekļauto daudzizvēļu testu jautājumu kopskaita.
Lapā “EPSO pārbaudījumi” varat atrast dažus testu paraugus dažādās valodās un dažādiem profiliem.
Uzziniet vairāk par to, kas ir jautājuma anulēšana.
Punktu skaits, ko ieguvu daudzizvēļu pārbaudījumā dažādos konkursos, nav vienāds!
Tas ir normāli. Ir svarīgi paturēt prātā, ka lēmumu par daudzizvēļu testu jautājumu grūtības līmeni pieņem katra konkursa atlases komiteja, līdz ar to šis līmenis dažādos konkursos var atšķirties. Tāpēc nevajag salīdzināt dažādos konkursos iegūto punktu skaitu. Lai arī daži jautājumi var šķist līdzīgi vai pat atkārtoties, tomēr, kā norāda šīs nozares eksperti, EPSO rīcībā ir viena no pasaulē vislielākajām šāda veida jautājumu datubāzēm, kurā ir vairāk nekā 80 000 jautājumu. Dažādos konkursos saņemto punktu skaits tiešām var atšķirties.